Šizoafektīvie traucējumi (0)

Terminu šizoafektīvie traucējumi 1933.gadā ieviesa Dr. Jākobs Kasanins (Jacob Kasanin). Šizoafektīvie traucējumi ir sarežģīta garīga slimība, kurai raksturīgs domāšanas traucējumu simptomu kopums vai citi psihiski simptomi, piemēram, halucinācijas vai mānijas (šizofrēnijas aspekti), kā arī garastāvokļa traucējumi (depresīvi vai maniakāli aspekti). Šo atšķirīgo simptomu apvienojums sarežģī šizoafektīvo pacientu ārstēšanu.

Šizoafektīvo traucējumu definēšanā izmanto kritērijus, kas noteikti Garīgo saslimšanu diagnosticēšanas un statistiskās rokasgrāmatas Ceturtajā labotajā izdevumā (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fourth Edition - DSM-IV-TR), vai kodus, kas noteikti Starptautiskās slimību klasifikācijas desmitajā labotajā izdevumā (International Classification of Diseases, Tenth Revision - ICD-10). Šizoafektīvajiem traucējumiem raksturīgas gan šizofrēnijas (halucinācijas, mānijas un domāšanas traucējumi), gan arī garastāvokļa traucējumi (depresija, mānijas).

Diagnoze tiek uzstādīta, ja pacientam ir abu slimību iezīmes, bet netiek konstatēta pilnīga atbilstība tikai šizofrēnijai, vai arī garastāvokļa traucējumiem. Diemžēl ir grūti noteikt, vai pacientam ir divas atsevišķas slimības (šizofrēnija vai garastāvokļa traucējumi), šo slimību apvienojums (šizofrēnija un garastāvokļa traucējumi), vai varbūt pavisam cita ar šizofrēniju vai garastāvokļa traucējumiem nesaistīta slimība. Šizoafektīvo traucējumu diagnosticēšana var būt sarežģīta, jo tajā ir ietverti divas citas diagnostikas vienības, respektīvi, šizofrēnija un garastāvokļa traucējumi. Precīzi diagnozi var noteikt gadījumos, kad pacients atbilst dziļas depresijas vai mānijas kritērijiem, tajā pat laikā atbilstot arī šizofrēnijas kritērijiem. Turklāt pacientiem jākonstatē psihoze vismaz divu nedēļu garumā bez garastāvokļa traucējumiem.
Kategorijas: Šizoafektīvie traucējumi, Šizoafektīvie traucējumi.