Esenciālā trombocitoze (0)
Esenciālā trombocitoze pirmo reizi aprakstīja Epsteins un Gēdels (Epstein and Geodel) 1934.gadā un raksturoja to kā nereaģējošu, hronisku mieloproliferatīvu slimību.[1] Esenciālā trombocitoze saistīta ar megakariocītu savairošanos, kas savukārt izraisa cirkulējošo trombocītu pieaugumu. Tradicionāli esenciālā trombocitoze tika uzskatīta par klonālu traucējumu, kuru izraisīja multipotentas cilmes šūnas, tomēr pētījumi rāda, ka dažiem pacientiem var būt poliklonālā hematopoēze. Esenciālai trombocitozei raksturīgs trombocītu skaita pieaugums virs 600 000/µL, megakariocītu hiperplāzija, splenomegalija, kā arī klīnisks norise ar trombotiskām un/vai hemorāģiskām epizodēm.
Esenciālās trombocitozes simptomi:
Galvassāpes
Nieze
Svīšana
Lēkmes
Ģībonis
Asinis urīnā
Vertigo
Paraestēzija
Disartrija
Spontāna asiņošana
Asinis izkārnījumos
Pirkstu sāpes, dedzinoša sajūta
Pirkstu gangrēna
Sāpes pirkstos palielinās karstuma avota tuvumā un samazinās aukstumā
Lielo vēnu un artēriju tromboze
Asiņojošas smaganas
Viegls drudzis
Spontānais aborts
Esenciālās trombocitozes aktīvās vielas:
Pretaudzēju un imūnsistēmu ietekmējoši līdzekļi:
Kategorijas: Esenciālā trombocitoze.
