Gripa (0)

Gripa ir infekcijas slimība, kuru izraisa Orthomyxoviridae (gripas vīrusu) dzimtas RNS vīrusi un ar to slimo tikai putni un zīdītāji. Vārds gripas ir cēlies no itāļu valodas vārda influenza un nozīmē "ietekme" (Latīniski: influentia). Parasti slimības simptomi ir saaukstēšanās, drudzis, sāpošs kakls, muskuļu sāpes, spēcīgas galvassāpes, klepus, nespēks, un vispārējs diskomforts. Sāpošs kakls, drudzis un klepus ir visizplatītākie simptomi. Nopietnākos gadījumos gripa var izraisīt pneimoniju, kas var beigties letāli, it īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Kaut arī gripu bieži jauc ar gripai līdzīgām saslimšanām, it īpaši parastu saaukstēšanos, gripa ir daudz nopietnāka slimība par parastu saaukstēšanos un tās izraisītājs ir cita veida vīruss. Gripa var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu, it īpaši maziem bērniem, tomēr šie simptomi biežāk ir raksturīgi gastroenterītam, ko reizēm sauc arī par "vēdera gripu" vai "24 stundu gripu".

Parasti gripa izplatās pa gaisu klepošanas vai šķaudīšanas rezultātā veidojoties rodoties vīrusu saturošam gaisa mākonim. Gripa var pārnesties arī tieša kontakta rezultātā ar putnu mēsliem vai deguna izdalījumiem vai saskarē ar inficētām virsmām. Tiek uzskatīts, ka pilienu mākoņi, kas izplatās pa gaisu, rada vairumu infekciju, tomēr nav pilnībā skaidrs, kurš no pārnešanās veidiem ir visbūtiskākais. Gripas vīrusus bezdarbīgus var padarīt saules gaisma, dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļi. Tā kā vīrusu bezdarbīgu var padarīt ar ziepēm, bieža roku mazgāšana samazina infekcijas risku.

Gripa visā pasaulē izplatās sezonālas epidēmijas veidā, un ik gadu no gripas mirst simtiem tūkstošu cilvēku, savukārt pandēmiskajos gados mirst miljoni. Laika posmā no 1979. līdz 2001. gadam ASV no gripas nomira vidēji 41 400 cilvēki gadā. 20. gadsimtā izcēlās trīs pandēmijas, kā rezultātā nomira desmitiem miljonu cilvēku un visas šīs pandēmijas izraisa jauna cilvēku gripas vīrusa paveida rašanās. Šie jaunie vīrusa paveidi bieži rodas jau esošajiem gripas vīrusiem pārmetoties uz cilvēkiem no citām dzīvnieku sugām, vai gadījumos, kad jau esošs cilvēku gripas paveids uzņem jaunus gēnus no vīrusa, kas parasti ietekmē putnus vai cūkas. Pēc putnu gripas paveida H5N1 parādīšanās Āzijā 1990-os gados, izskanēja bažas par jaunas gripas pandēmijas rašanos, tomēr tā nekļuva par veidu, kura varētu viegli izplatīties cilvēku starpā. 2009. gada aprīlī Meksikā, ASV un dažās citās valstīs parādījās jauns gripas paveids, kurā ir apvienoti cilvēku, cūku un putnu gēni (sākotnēji tā tika saukta par "cūku gripu" un vēlāk nosaukta par gripu A/H1N1). 2009. gada 11. jūnijā Pasaules Veselības organizācija oficiāli paziņoja, ka slimība sasniegusi pandēmiskus apmērus (skatīt 2009.gada gripas pandēmija). PVO norādītais 6. pandēmijas līmenis bija norāde uz izplatību, nevis smagumu.

Pretgripas vakcinācija parasti tiek veikta cilvēkiem attīstītajās valstīs un putnkopības saimniecībās. Visizplatītākā cilvēku vakcīna ir trīsvērtīgā gripas vakcīna (TIV), kura satur attīrīts un bezdarbīgs materiāls no trijiem vīrusu paveidiem. Parasti šajā vakcīnā ietverts materiāls no divām gripas A vīrusa apakštipiem, kā arī no viens gripas B vīrusa paveids. TIV nepastāv slimības pārnešanas risks un tam ir ļoti zema reaktivitāte. Vienam gadam izveidota vakcīna var nebūt iedarbīga nākošajā gadā, jo gripas vīruss ļoti strauji evolucionē un jauni paveidi ātri nomaina vecos. Gripas ārstēšanai var izmantot pretvīrusu zāles un īpaši efektīvi ir neiraminidāzes inhibitori.