Miokarda infarkts (0)

Miokarda infarkts (MI) jeb akūts miokarda infarkts jeb vienkārši sirdslēkme ir asins piegādes pārtraukšana kādai sirds daļai, kā rezultātā mirst daļa sirds šūnu. Visbiežākais cēlonis tam ir vainagartērijas nosprostošanās, kuru izraisījis plīsums jūtīgajā aterosklerotiskajā plēvē jeb lipīdu (taukskābju) un balto asinsķermenīšu (īpaši makrofāgu) nestabila uzkrāšanās artērijas sieniņā. Rezultātā rodas išēmija (apgrūtināta asins padeve) un skābekļa trūkums, kuri, ja netiek ārstēti pietiekami ilgu laika posmu, var izraisīt sirds muskuļu audu (miokarda) bojājumus vai nāvi (infarktu).

Klasiskie akūta miokarda infarkta simptomi saistīti ar pēkšņām sāpēm krūšu kurvī (parasti ap kreiso roku vai kreisajā kakla pusē), elpas trūkumu, sliktu dūšu, vemšanu, paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu un nemieru (bieži tiek raksturots kā nenovēršama likteņa sajūta). Sievietēm tipiskie simptomi var izpausties retāk nekā vīriešiem un parasti tie ir elpas trūkums, nespēks, gremošanas traucējumu sajūta, kā arī nogurums. Aptuveni viena ceturtdaļa no visiem miokarda infarktiem ir klusa - bez sāpēm krūšu kurvī vai citiem simptomiem. Sirdslēkme ir medicīniska neatliekamība, un cilvēkiem ar sāpēm krūšu kurvī tiek ieteikts paziņot saviem ātrās palīdzības dienestiem, jo savlaicīga ārējā defibrilatora uzstādīšana var izglābt personas dzīvību primārā ventrikula fibrilācijas gadījumā, jo 10% gadījumu no visiem miokarda infarktiem tā notiek negaidīti un it īpaši simptoma parādīšanās pirmajās stundās. Daudzu miokarda infarktu modernas ārstēšanas rezultātā var nodrošināt ne tikai izdzīvošanu, bet arī labus rezultātus. Kaut arī noteiktos mazāk ietekmējamos gadījumos lēkmes ir ļoti spēcīgas un ātri kļūst fatālas "atraitņu radītājas", tajā pat laikā vieglāku lēkmju ar mazākiem bojājumiem gadījumos piemērojot optimālu ārstēšanu sirds muskuli var saglābt.

Sirdslēkmes visā pasaulē ir visbiežākais nāves cēlonis gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Svarīgi riska faktori ir iepriekšējas sirds un asinsvadu slimības (piemēram, angīna, iepriekšēja sirdslēkme vai infarkts), vecums (īpaši vīriešiem virs 40 un sievietēm virs 50), tabakas smēķēšana, augsts noteiktu lipīdu (triglicerīdu, zema blīvuma lipoproteīni jeb "sliktais holesterīns") un zems augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL, "labais holesterīns") līmenis asinīs, diabēts, augsts asinsspiediens, pārēšanās, hroniskas nieru slimības, sirds mazspēja, pārmērīga alkohola lietošana, noteiktu narkotiku lietošana (piemēram, kokaīna un metamfetamīna), kā arī hroniski augsti stresa līmeņi.

Ja ir aizdomas par akūtu miokarda infarktu, neatliekamā medicīniskā palīdzībā tiek izmantots skābeklis, aspirīns un zem mēles paliekams trinitroglicerīns (zināms arī kā nitroglicerīns jeb saīsināti NTG vai GTN). Bieži tiek arī nozīmēti sāpju noņemšanas preparāti, parasti morfija sulfāts. Tomēr 2009. gadā publicētā ziņojumā par augstas koncentrācijas skābekļa izmantošanu miokarda infarkta ārstēšanā konstatēja, ka tā rezultātā palielinās mirstība un infarkta apmēri, tādējādi apšaubot šīs procedūras izmantošanu ikdienas ārstēšanā.

Pacientam tiek veikta virkne diagnostisko pārbaužu, piemēram, elektrokardiogramma (ECG, EKG), krūšu kurvja rentgens, kā arī noņemti asiņu paraugi sirds marķieru pieauguma noteikšanai (asiņu pārbaudes sirds muskuļa bojājumu noteikšanai). Visbiežāk par marķieri tiek izmantoti kreatīnkināzes MB (CK-MB) frakcijas un troponīna I (TnI) vai Troponīna T (TnT) līmeņi. Pamatojoties uz EKG, tiek izšķirts MI ar ST segmenta elevāciju (STEMI) un MI bez ST segmenta elevācijas (NSTEMI). STEMI vairumā gadījuma tiek ārstēts ar trombolīzi vai, ja tas ir iespējams un slimnīca ir aprīkota ar koronārās angiogrāfijas iekārtām, ar zemādas koronāro iejaukšanos (ZKI, angioplastija, un katetra ievadīšana). NSTEMI ārstēšanā izmanto zāles, kaut arī slimnīcā uzņemšanas laikā bieži tiek veikta arī PCI. Pacientiem ar vairākiem aizsprostojumiem un stabilu veselības stāvokli, vai dažos izņēmuma neatliekamos gadījumos, iespējams veikt apejošo operāciju nosprostotajai vainagartērijai.
Kategorijas: Miokarda infarkts.