Osteoporoze (0)

Osteoporoze ir kaulu slimība, kas palielina lūzumu risku. Osteoporozes gadījumā samazinās kaulu minerālais blīvums (BMD), tiek sagrauta kaulu mikro arhitektūra un notiek izmaiņas kaulā esošo proteīnu daudzumā un dažādībā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) nosaka, ka osteoporoze konstatējama, ja densitometrijas rezultātā tiek noteikts, ka sievietei kaulu minerālais blīvums ir 2,5 standartnovirzes zem augšējā kaulu masas līmeņa (divdesmitgadīgas veselas sievietes vidējais). Termins "diagnosticētā osteoporoze" attiecas arī gadījumiem, kad tiek konstatēts lūzums kaulu trausluma rezultātā. Ar osteoporozi visbiežāk slimo sievietes pēc menopauzes vecuma, un tas tiek saukts par pēc menopauzes osteoporozi, tomēr osteoporoze var attīstīties arī vīriešiem. Osteoporoze var attīstīties arī noteiktu hormonālu traucējumu vai citu hronisku saslimšanu gadījumos, kā arī ārstniecības līdzekļu izmantošanas rezultātā, sevišķi lietojot glukokortikoīdus. Šādos gadījumos slimību sauc par steroīdu vai glikokortikoīdu izraisītu osteoporozi (SIOP vai GIOP). Sakarā ar to, ka osteoporoze palielina trauslu kaulu lūzuma risku, tam var būt ievērojama ietekme uz paredzamo dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti.

Osteoporozes novēršanai tiek izmantotas dzīves stila izmaiņas un reizēm medicīniski preparāti. Cilvēkiem, kas slimo ar osteoporozi, bieži nozīmē abus šos veidus. Dzīves stila izmaiņas saistītas ar vingrinājumiem un kritumu novēršanu, savukārt medikamenti satur kalciju, D vitamīnu, difosfonātus un citas zāles. Kritumu novēršanas rekomendācijas paredz vingrinājumus staigāšanas muskulatūras tonusa celšanai, motoro funkciju uzlabošanas vingrinājumus, kā arī līdzsvara terapijas. Vingrinājumiem un to anaboliskajam efektam ir iespējas vienlaicīgi gan apstādināt osteoporozi, gan to ārstēt.
Kategorijas: Osteoporoze.