Plaušu vēzis (0)

Plaušu vēzis ir slimība, kas saistīta ar nekontrolētu šūnu augšanu plaušu audos. Šīs augšanas rezultātā var rasties metastāzes jeb pieguļošo audu invāzija un infiltrēšanās ārpus plaušām. Vairumā gadījumu primārais plaušu vēzis ir plaušu ļaundabīgs audzējs, kas radies no epitēlija šūnām. Plaušu vēža, kas ir visizplatītākais nāves iemesls mirstot ar vēzi gan vīriešiem, gan sievietēm, saslimšanas rezultātā ik gadus pasaulē nomirst 1,3 miljoni cilvēku.
Visizplatītākie simptomi ir elpas trūkums, klepus (arī asiņu atklepošana), un svara zudums.

Galvenie plaušu vēža paveidi ir sīkšūnu plaušu ļaundabīgais audzējs un nesīkšūnu plaušu ļaundabīgais audzējs. Šīs atšķirības ir svarīgi uzsvērt, jo tiem tiek piemērota atšķirīga ārstēšana. Nesīkšūnu plaušu ļaundabīgais audzēja (NSCLC) ārstēšanā reizēm izmanto operēšanu, savukārt sīkšūnu plaušu ļaundabīgā audzēja (SCLC) ārstēšanā labākus rezultātus var gūt ar ķīmijterapiju un radiāciju. Visbiežākais plaušu vēža cēlonis ir ilgtermiņa tabakas dūmu ietekme. Nesmēķētājiem plaušu vēzis (veido līdz 15% gadījumu) bieži vien rodas dažādu faktoru kombinācijas rezultātā, kurā ietilpst ģenētiskie faktori, radona gāze, azbests, kā arī gaisa piesārņojums ieskaitot pasīvo smēķēšanu.

Plaušu vēzi var redzēt krūšu kurvja rentgenogrammā un datortomogrāfijas izmeklēšanā. Diagnozi pārbauda ar biopsiju. To parasti veic ar bronhoskopiju vai ar datortomogrāfiju orientētu biopsiju. Ārstēšana un prognoze ir atkarīga no vēža histoloģiskā veida, stadijas (izplatības pakāpes), un pacienta stāvokļa. Iespējamās ārstēšanas metodes ir operācija, ķīmijterapija un radioterapija. Veicot ārstēšanu piecu gadu izdzīvošanas iespējamība ir 14%.
Kategorijas: Plaušu vēzis.