Pneimonija (plaušu karsonis) (0)

Pneimonija ir plaušu iekaisuma slimība. To bieži raksturo kā plaušu parenhīmu/alveolu iekaisumu un nepareizu alveolu aizpildījumu ar šķidrumu (sacietēšana un eksudāts).

Alveolas ir mikroskopiskas ar gaisu pildītas cistas plaušās, kas nodrošina skābekļa uzņemšanu. Pneimoniju var izraisīt dažādi cēloņi, tai skaitā inficēšanās ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm vai parazītiem, kā arī ķīmiski vai fiziski bojājumi plaušu tuvumā. Pneimonijas izcelsme dažreiz tiek aprakstīta arī kā idiopātiska, tas ir, saslimšanas cēlonis nav skaidri zināms.

Pneimonijas raksturīgākie simptomi ir klepus, sāpes krūšu kurvī, drudzis un apgrūtināta elpošana. To var diagnosticēt ar rentgenstaru un krēpu mikroskopisko izmeklēšanu. Ārstēšana ir atkarīga no pneimonijas cēloņa; bakteriālo pneimoniju ārstē ar antibiotikām.

Pneimonija ir viena no izplatītākajām slimībām, ar kuru slimo visās vecuma grupās un tas ir viens no galvenajiem veco cilvēku un hroniski un ilgstoši slimstošu cilvēku nāves iemesliem. Turklāt tas pasaulē ir arī viens no galvenajiem nāves cēloņiem bērniem līdz piecu gadu vecumam. Ir pieejamas vakcīnas, lai novērstu noteiktu pneimoniju veidu rašanos. Prognozes par izārstēšanos ir atkarīgas no pneimonijas veida, atbilstošās ārstēšanas, jebkādām komplikācijām un cilvēka vispārējo veselības stāvokļa.
Kategorijas: Pneimonija (plaušu karsonis).