Hroniska obstruktīvā plaušu slimība (0)

Hroniska obstruktīvā plaušu slimība (COPD) jeb hroniska obstruktīvā elpceļu slimība (COAD) jeb hroniska elpceļu sašaurināšanās (CAL) ir slimību grupa, kurai raksturīga elpceļu sašaurināšanās, no kuras nav iespējams pilnībā atgūties. Ir traucēta gaisa pieplūde un izplūde no plaušām.[4] To var izmērīt ar elpošanas iekārtām, piemēram, ar maksimālās plūsmas mērītāji vai izmantojot spirometriju. Termins COPD ietver arī emfizēmu un hronisko bronhītu, tomēr vairumam ar COPD slimojošu pacientu dažādās pakāpēs raksturīgas abu šo slimību iezīmes. Astma kā atgriezenisks elpceļu aizsprostošanās process tiek skatīts atšķirti, tomēr daudziem COPD pacientiem piemīt noteikts elpceļu atgriezeniskums.

COPD saslimšanas gadījumā palielinās elpceļu pretestība, kā rezultātā samazinās forsētās izelpas tilpums 1 sekundē (FEV1), kuru var izmērīt spirometrijas rezultātā. COPD tiek konstatēta, ja attiecība starp forsēti izelpotā gaisa tilpumu pirmajā sekundē un forsēti vitālo kapacitāti (FEV1/FVC) ir mazāka par 0.7[5]. COPD gadījumā atlikušais tilpums (pēc pilnas izelpas plaušās palikušais gaisa tilpums) un arī kopējā plaušu kapacitāte parasti ir palielinājušies, savukārt vitālā kapacitāte saglabājās relatīvi normāla. Palielinātas kopējās plaušu kapacitātes (hiperinflācijas) rezultātā var veidoties klīnisks "cilindrveida krūškurvis" - krūškurvis ar lielu kopējo horizontālo diametru, kurš raksturīgs dažiem ar COPD slimojošiem pacientiem. Hiperinflāciju var redzēt krūšu kurvja rentgena attēlā, kurā tas attēlojas kā saplacināta diafragma.

Visbiežākais COPD iemesls ir cigarešu smēķēšana. HOPS raksturīga pakāpeniski progresējošs stāvoklis un tas parasti attīstās tikai aptuveni pēc 20 smēķēšanas gadiem. Ar COPD var saslimt arī cita veida daļiņu un gāzu ieelpošanas rezultātā.

COPD var diagnosticēt ar spirometrijas palīdzību, tomēr noderīgas ir arī citu plaušu funkciju pārbaudes. Lai noteiktu hiperinflāciju un izslēgtu citu plaušu saslimstību iespējamību, bieži nozīmē krūšu kurvja rentgenu, tomēr COPD radītie plaušu bojājumi ne vienmēr var būt redzami krūšu kurvja rentgenā. Emfizēmu, piemēram, var noteikt tikai ar datortomogrāfijas palīdzību.

Galvenā ilgtermiņa ārstēšanas forma ir saistīta ar inhalēto bronhodilatoru (sevišķi beta agonistu un antiholīnerģisko līdzekļu) un inhalēto kortikosteroidu lietošanu. Daudzos gadījumos pacientiem beigās mājās nepieciešams uzstādīt papildu skābekļa iekārtas. Smagos, grūti kontrolējamos gadījumos var būt nepieciešama hroniska ārstēšana ar kortikosteroidiem līdzekļiem, tomēr šāda ārstēšana saistīta ar iespējamiem nopietniem blakusefektiem.

COPD parasti ir neatgriezenisks process, tomēr iespējama daļēja plaušu funkciju atjaunošanās pacientam pārtraucot smēķēšanu. Smēķēšanas pārtraukšana ir ļoti svarīgs ārstēšanas aspekts[6]. Plaušu rehabilitācijas programmas saistītas ar intensīviem vingrinājumiem kombinējot tos ar izglītošanu - tās ir efektīvs līdzeklis elpas trūkuma novēršanai. Atsevišķos gadījumos emfizēma smagā formā ir veiksmīgi ārstēta izmantojot ķirurģisku iejaukšanos plaušu tilpuma samazināšanai. Atsevišķos gadījumos smagas COPD saslimšanas ir ārstētas arī ar plaušu transplantāciju.

Alfa 1 antitripsīna trūkums ir samērā rets ģenētisks stāvoklis, kā rezultātā var rasties COPD (it īpaši emfizēma), ko izraisījusi antitripsīna proteīna trūkums. Šis proteīns aizsargā trauslās plaušu dobumu sieniņas no proteāzes enzīmiem, kas rodas iekaisumu procesu laikā.
Kategorijas: Hroniska obstruktīvā plaušu slimība.