Multiplā skleroze (0)

Neārstējuma hroniska centrālās nervu sistēmas saslimšana, kas rodas jaunībā vai vidējā vecumā. Visbiežāk sastopama mērenā klimata zonā un biežāk raksturīgs sievietēm nevis vīriešiem. Tai raksturīga galvas smadzenēs un muguras smadzenēs esošu nervu aptverošā mielīna apvalka deģenerācija.

Atkarībā no vietas, kur notiek mielīna apvalka sabrukšana (skartie nervi), MS simptomi var būt līdzīgi jebkuriem neiroloģiskajiem traucējumiem. Parasti novērojamas ir nepastāvīgums, ataksija (muskuļu koordinācijas zudums), nespēks, grūtības runāt, kā arī ātras, negribētas acu kustības. Slimības gaita ir epizodiska ar biežiem remisijas starplaikiem. Tās iemesli nav zināmi, bet iespējams tā radusies bērnībā ģenētiski uzņēmīgiem cilvēkiem kāda vides faktora, piemēram, infekcijas ietekmē. Šajā slimībā ir konstatēta ģenētiskā komponente. MS slimnieku identiskajiem dvīņiem slimība var attīstīties vienā gadījumā no četriem, salīdzinot ar vienu gadījumu no tūkstoša pārējiem cilvēkiem.

1993.gadā interferons beta 1b kļuva par pirmajām zālēm, kuras ASV tikai apstiprinātas izmantošanai MS ārstēšanai. Tās samazina uzliesmojumu biežumu un smagumu, kā arī samazina smadzeņu bojājumus, kas iespējams varētu palēnināt slimības progresēšanu. Klīniskie testi parāda, ka noteiktas marihuānas īpašības var atvieglot dažus multiplās sklerozes simptomus. Medicīnisku marihuānas preparātu izmantošana šiem mērķiem ir ar likumu atļauta Kanādā.
Kategorijas: Multiplā skleroze.