Olnīcu vēzis (0)

Olnīcu vēzis ir audzēja attīstība dažādās olnīcu daļās.

Visbiežāk sastopamais (≥80%) olnīcu vēža paveids veidojas olnīcu ārējās sieniņās (epitēlijā). Tomēr jaunākie pierādījumi liecina, ka olnīcās konstatētais vēža paveids var attīstīties arī uz olvadu (epitēlija) sieniņas šūnām. Sakarā ar to, ka olnīcas un olvadi ir cieši saistīti viens ar otru, tiek pieņemts, ka šīs šūnas var imitēt olšūnu vēzi. Citi vēža paveidi veidojās olšūnās (dīgļšūnu audzējs).

2004.gadā ASV tika diagnosticēti 25 580 jauni gadījumi un no olnīcu vēža nomira 16 090 sievietes. Līdz ar vecumu saslimšanas risks palielinās, savukārt ar grūtniecību tas samazinās. Saslimšanas risks dzīves laikā ir aptuveni 1,6%, tomēr 5% risks ir sievietēm ar slimības vēsturi pirmā līmeņa radniecībā. Risks sievietēm ar mutācijām BRCA1 un BRCA2 gēnos svārstās robežās no 25% līdz 60% atkarībā no konkrētās mutācijas rakstura. Olnīcu vēzis ir piektajā vietā pēc sieviešu nāves iemesliem vēža rezultātā un pirmajā vietā pēc ginekoloģiskas dabas nāves iemesliem.

Agrīnām olnīcu vēža stadijām raksturīga ārpusdzemdes paplašināšanās.

10 gadu relatīvā izdzīvošana variējas no 84,1% stadijā IA līdz 10,4% stadijā IIIC.

Olnīcu vēzim raksturīgi nekonkrēti simptomi. Diagnoze sākotnējā stadijā uzrādītu augstāku izdzīvošanu, pieņemot, ka I un II stadijas vēža saslimstības progresē uz III un IV vēža saslimstībām (tomēr tas nav pierādīts). Vairums ar olnīcu vēzi slimojošu sieviešu ziņo par vienu vai vairākiem simptomiem, piemēram, sāpēm vai nepatīkamām sajūtām vēderā, vēdera masu, uzpūšanos, muguras sāpēm, urinācijas nepieciešamību, aizcietējumiem, nogurumu un virkni citu nekonkrētu simptomu, kā arī konkrētus simptomus, piemēram, iegurņa sāpēm, nenormālu maksts asiņošanu vai netīšus svara zudumus. Vēdera dobumā var uzkrāties šķidrums.
Kategorijas: Olnīcu vēzis.