Osteoartrīts (0)

Osteoartrīts (OA) ir slimību un mehānisku traucējumu grupa, kurā ietilpst locītavu deģenerācija, kas skar locītavu skrimsli un pie skrimšļa pieguļošo kaulu. Klīniskas OA izpausmes var būt locītavu sāpes, jūtīgums, nejūtīgums, čerkstēšana, locītavu fiksēšanās un reizēm lokāls iekaisums. OA gadījumā procesus, kas noved pie skrimšļa (spēcīga proteīnu veidojuma, kas ieeļļo un kalpo par blīvi starp locītavām) zaudēšanas, var izraisīt daudz dažādi faktori- iedzimtība, attīstības metabolisma vai mehāniski traucējumi. Organismam cenšoties apturēt bojājumu izplatīšanos, imunitātes un atjaunošanās procesi var pastiprināt bojājumus. Samazinoties skrimšļa radītajai kaulu virsmu aizsardzībai, pie skrimšļa pieguļošais kauls var tikt pakļauts iedarbībai un tikt bojāts. Pacients izjūt arvien lielākas sāpes pie smagumu pārnēsāšanas, tajā skaitā staigājot un stāvot. Sāpju rezultātā samazinoties kustībām, apkārtesošā muskulatūra var sākt atrofēties un muskuļu saites var atslābināties.
Jauniem cilvēkiem OA parasti neveidojas. Tomēr, kaut arī vecumam ir tieša saistība ar OA rašanos, šī korelācija iespējams parāda, ka OA ir process, kura attīstībai nepieciešams laiks vai ka šāda atgūšanās un reģenerācija jaunākos cilvēkos spēj tikt līdzi locītavu bojājumiem, bet līdz ar vecumu šī spēja samazinās. Šis parasti ir OA galvenais cēlonis un šādos gadījumos tiek raksturots kā sekundārais OA. Ja galveno cēloni nav iespējams noteikt, tas tiek raksturots kā primārais OA. "Deģeneratīvais artrīts" bieži tiek izmantots kā OA sinonīms, bet šim veidam raksturīgs gan deģeneratīvas, gan arī reģeneratīvas izmaiņas.