Ātriju fibrilācija (0)

Ātriju fibrilācija (AF vai Afib) ir visizplatītākais sirds aritmijas veids (novirzes no normāla sirds ritma) un tā rodas sirds augšējos kambaros (priekškambaros). Šis nosaukums ir radies no sirds priekškambaru muskuļu fibrilācijas (t.i., mirgošanas) pretēji koordinētai sirds muskuļu kontrakcijai. Bieži vien to var noteikt, izmērot pulsu un novērojot sirdspukstu nevienmērīgu darbību. Tomēr vissvarīgākā AF noteikšanas metode ir elektrokardiogrammā (EKG) konstatēta P viļņa neesamība, kuram būtu jāuzrādās normālā situācijā, kad pie katra sirdspuksta uzsākšanās notiek koordinēta sirds muskuļu kontrakcija. Saslimšanas risks palielinās līdz ar vecumu un vecuma grupā pēc 80 gadiem AF tiek konstatēts 8% gadījumu.

AF gadījumā normālos elektriskos impulsus, ko ražo sīnusa atriālais mezgls, nomāc dezorganizēti elektriskie impulsi, kas parādās labajā sirds priekškambarī un plaušu vēnās, kā rezultātā neregulārie impulsi tiek novadīti uz ventrikuli, kas izraisa sirdspukstus. Rezultātā veidojas neregulāra sirdspukstu darbība, kas var ilgt minūtes, nedēļas, vai pat visa mūža garumā. Parasti AF noved pie hroniskas saslimstības. Hroniska AF nedaudz palielina nāves iestāšanās risku.

Ātriju fibrilācijai parasti nav noteikti simptomi un pati par sevi tā nav dzīvībai bīstama, bet tās rezultātā var rasties paātrināta sirdsdarbība, samaņas zudums, sāpes krūšu kurvī vai sirds mazspēja. Cilvēkiem, kuriem slimo ar AF, parasti ir īpaši paaugstināts insulta risks (7 reizes lielāks nekā kopumā). AF laikā insulta risks palielinās, jo asinis var uzkrāties un veidot trombus vāji funkcionējošajā priekškambarī, it īpaši kreisajā ātrijā (KA). Paaugstināta insulta riska līmeņi ir atkarīgi no daudziem papildus riska faktoriem. Ja cilvēkam, kuram ir AF, šādi papildus riski nepastāv, tad insulta risks ir līdzīgs kā pārējiem iedzīvotājiem kopumā. Tomēr daudziem cilvēkiem, kuriem slimo ar AF, pastāv papildus riska faktori, tāpēc AF ir viens no galvenajiem insulta cēloņiem.

Ātriju fibrilāciju var ārstēt ar medikamentiem, kuri vai nu palēnina sirds ritmu vai atgriež sirds ritmu normālā stāvoklī. Sinhronizēto elektrisko kardioversiju var izmantot arī, lai AF pārvērstu normālā sirds ritmā. Dažiem cilvēkiem, lai novērstu AF atkārtošanos, var veikt ķirurģiskās un katetru terapijas. Cilvēkiem ar AF nereti dod antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, lai pasargātu no insulta.
Kategorijas: Ātriju fibrilācija.