5 biežāk meklētās

Ātriju mirgošana (0)

Ātriju mirgošana (AFL) ir nepareizs sirds ritms, kas izpaužas sirds priekškambarī. pirmo reizi parādoties to parasti asociē ar paātrinātu sirdsdarbību jeb tahikardiju (230–380 sitieni minūtē) un ievieto supraventrikulārajā kategorijā. Ja šāds ritms arvien biežāk izpaužas cilvēkiem, kuriem ir sirds un asinsvadu slimības (piemēram, paaugstināts asinsspiediens, koronārās artērijas slimība un kardiomiopātija), tas var pēkšņi parādīties arī cilvēkiem ar normālu sirdsdarbību. Parasti tas ir nestabils ritms un nereti pārvēršas ātriju fibrilācija (AF). Ļoti retos gadījumos tas ilgst mēnešu-gadu garumā.

Ātriju mirgošanu kā neatkarīgu medicīnisku slimību 1920.gadā pirmo reizi identificēja britu ārsts sers Tomas Luis (Sir Thomas Lewis) (1882-1945) un kolēģi.

Ātriju mirgošanas simptomi:

Palpitācija jeb paātrināta sirdsdarbība
Sirds klauves
EKG (elektrokardiogrammā) ātriju mirgošanas pazīmes
Apgrūtināta elpošana (dispneja)
Elpas trūkums

Ātriju mirgošanas aktīvās vielas:

Kardiovaskulārā sistēma:
Atenololum (Iekšķīgi)
Metoprololi succinas (Iekšķīgi)
Metoprololi tartras (Iekšķīgi)
Metoprolol (Iekšķīgi)

Asinis un asinsrades orgāni:
Warfarinum natricum (Iekšķīgi)

Kardiovaskulārā sistēma:
Amiodaroni hydrochloridum (Iekšķīgi)
Amiodaron (Iekšķīgi)
Propafenoni hydrochloridum (Iekšķīgi)
Digoxinum (Iekšķīgi)

Kategorijas: Ātriju mirgošana.

Privacy policy